Cilvēki ir izveidojuši daudz mūzikas žanrus, un katram ir sava gaume uz tiem. Bet kā ir ar dzīvniekiem? Vai tiem ir tāda pati mūzikas gaume kā saimniekam, vai, ieslēdzot savu mūziku, suns bēg ārā no istabas? Cilvēki mēdz atstāt saviem mājas mīluļiem visu dienu ieslēgtu radio,tā teikt, lai viņiem būtu fona mūzika. Taču dzīvnieki mūziku neizprot tā kā mēs. Suņi spēj sadzirdēt tik augstas frekvences, kas cilvēka ausij nemaz nav pa spēkam. Nekad nedrīkst likt suņiem un kaķiem, kā arī citiem augstākajiem zīdītājiem, mūzikas atskaņotāju austiņas. Tieši šāda iemesla dēļ – nav izpētīts, cik daudz un dziļi viņi izjūt mūziku. Tas, ko viņi sadzird tavā mīļākajā dziesmā, var krietni atšķirties. Pavērojot video klipus, kurā saimnieks dzīvniekam ir uzlicis austiņas, var pamanīt, ka ķermenis ir saspringts un tas neizbauda mūziku.

Dzīvnieki mūziku nedzird tā pat kā mēs – tiem dziesmas liekas kā daudzu skaņu salikums. Pētījumi par to, kā dzird mūsu mīluļi, ir ļoti maz, taču ir zināms, ka dažas skaņas uz viņiem iedarbojas pozitīvi, dažas negatīvi. Tas, protams, var būt individuāli katram dzīvniekam. Ir skaņas, pie kurām suņi mēdz kopā ar saimnieku gaidot, bet uz dažām tie reaģē ar agresiju un riešanu. Tāpat ir arī ar kaķiem. Ir komponisti, kas, labvēlīgi ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku – tie ir Bahs, Mocarts un Bēthovens. Ir pētījumi, kā šāda mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēka smadzeņu darbību un ir vieglāk apgūt mācību vielu. Īpaši Mocarta mūzika tiek atskaņota vēl nedzimušiem bērniņiem mātes vēderā, kas jau labvēlīgi attīsta smadzeņu darbību. Tāpat arī suņi un kaķi neizrāda agresiju un bailes pie šo klasiķu skaņdarbiem.

Ritms ir svarīgākais dziesmā, un dzīvniekiem piemīt lieliska ritma izjūta. Tāpēc ir viegli iemācīt zirgiem parādēs iet skaisti mūzikas ritmā. Arī suņiem ir ritma izjūta, un viņi var kustēties kādas dziesmas ritmā, lēkājot no vienas kājas uz otru. Dzīvnieki perfekti izjūt ritmu, jo, tāpat kā cilvēki, to dzird jau mātes vēderā esot – sitoties sirdij. Lieliska ritma izjūta piemīt papagaiļiem, kuriem ir spēja mācīties runāt. Ja dziesma vai meldiņš ir patīkams, tad papagailis var iemācīties to nosvilpot savā oktāvā, vai atkārtot kādu vārdu.
2009. gadā pētnieki novēroja pērtiķu tamarīnu reakciju uz divām dažādām tempa un toņa dziesmām. Viena dziesma tika veidota trīs oktāvas augstāk kā cilvēkam un divreiz ātrāku ritmu par sirds ritmu, bet otru nodēvēja par “Tamarīnu balādi”, kas attiecīgi bija daudz lēnākā ritmā un ar klusākām oktāvām. Pirmā dziesma rezultātā cilvēku ausīm likās uzmācīga un nepatīkama, taču tamarīniem, šķiet patika. Tie bija aktīvi un daudz lēkāja. Taču pie balādes kļuva pavisam mierīgi un nekustīgi. Tāpat tiek pētīta arī kaķu reakcija uz dažādām mūzikas oktāvām un tempiem.

Suņiem mūzikas izjūta variējas no dažādiem apstākļiem – šķirnes, auguma izmēra, sirdsdarbības. Piemēram, liels labradors reaģē vairāk uz cilvēku mūziku kā mazāks suns. Lielie suņi uztver tādas pašas mūzikas frekvences kā pieaudzis vīrietis. Dažādos pētījumos var secināt, ka suņi mēdz atpazīt izteikti atšķirīgus mūzikas žanrus – pie klasiskās mūzikas tie ir mierīgi, bet pie smagā metāla skaņām tie reaģē ar asu reakciju, kratoties un dīdoties. Mārketinga pasaule cenšas arvien iepriecināt savus klientus, tas ir mājdzīvniekus, izveidojot īpašas melodijas, kas varētu tiem patikt. Taču nav svarīgi, cik labi komponisti ir sanākuši kopā, lai izveidotu patīkamu meldiņu, ir jāsaprot, ka dzīvnieki nekad nespēs novērtēt mūziku tā, kā to dara cilvēki.

Tam, ka mūzikai piemīt dziednieciskas spējas, sapratuši jau Senās Ēģiptes, antīkās Grieķijas un Persijas iedzīvotāji. Arī matemātiķis Pitagors, kurš ir licis svarīgus pamatus daudzās skaitļu likumsakarībās, uzsvēris tieši mūzikas nepieciešamību cilvēka ikdienā. Viņš uzskatīja, ka daba ir skaitļu apvienojums, kas mijiedarbojas ar mūzikas harmoniju. Laikiem ejot, teorijas par mūzikas efektu cilvēku dzīvē nemainījās. Aristotelis uzsvēra mūzikas audzināšanas un garīgās spējas, tāpat arī Viduslaiku un Renesanses laikmetā mūzikai piešķīra veselības dziednieciskas spējas. Jau 15. gadsimta vidū plaši sāka izplatīt mūzikas terapiju, kuras gaitā pacients ārstēja pats sevi, dziedot pie ģitārspēles. Mūzikas terapija kā zinātniski medicīniska ārstēšanas metode tika pielietota 20. gadsimtā. Tika izveidota Nacionālā Mūzikas terapijas asociācija, Pasaules Mūzikas terapijas federācija un Eiropas Mūzikas terapijas Konfederācija.

Šobrīd mūzikas terapija balstās uz zinātnieku pētījumu rezultātiem, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli. To pielieto rehabilitācijas un profilaktiskajā procesā, dziednieciskajā medicīnas procesā un aprūpes procesā. Terapija uzlabo dažādas saslimšanas visa vecuma cilvēkiem. Pat maziem zīdaiņiem, kas ir piedzimuši pāragri, tiek atskaņota mūzika, lai tie pieņemtos svarā un būtu veseli. Terapija notiek kopā ar terapeitu, kas nosaka individuāli nepieciešamu terapijas veidu. Mūzikas terapija var būt pasīva un aktīva. Pasīvā terapija, saukta par receptīvo terapiju, nodrošina cilvēkam mūzikas klausīšanos attiecīgi viņa slimībai, vai atlabšanas procesam. Aktīvās jeb radošās terapijas laikā, pacientam ir jāpakļaujas mūzikas ritmam, jādzied līdzi vai jāimprovizē ar dažādiem instrumentiem. Mūzikas terapijas var būt daudz un dažādas, tāpēc speciālists ieteiks piemērotāko.

Mūzikas terapiju var pielietot kā bērniem tā pieaugušajiem. Izteikti nomierinoša ietekme ir bērniem, kam ir pārlieku liela agresivitāte, dusmu lēkmes un hiperaktivitāte. Mūzika palīdz adekvāti un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā tiem bērniem, kuriem ir autisma pazīmes. Šāda slimība ir grūti diagnosticējama, kā arī grūti ārstējama, taču mūzikas terapija spēj radīt brīnumus. Klausoties dažādu mūziku, bērni iemācās drošāk komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tie labāk veido dialogus, ir attīstītāks vārdu krājums un runas veids ir daudz skaidrāks. Strauji samazinās arī tādu smagu slimību simptomi ka astma. Bērniem mūzika tiek atskaņota vēl esot embrija stāvoklī, mātes vēderā, tāpēc piedzimstot tai ir īpaša ietekme uz atlikušo dzīvi – kā bērns aug, attīstās, iegūst zināšanas.

Pieaugušiem cilvēkiem mūzikas terapija var būt dziednieciska, ārstējoša vai relaksējoša. Dziednieciskā mūzikas terapija ārstē vai uzlabo kādas veselības problēmas progresu. Pastāv dažādas slimības un to ārstēšanas metodes. Mūzikas terapija spēj ārstēt vai uzlabot veselības stāvokli tādos gadījumos kā: autisms, cerebrāli traucējumi, vājdzirdība, leikēmija, priekšlaicīga dzimšana, astma, anoreksija, bulīmija, depresija un izskaust bailes no dažādām fobijām. Ne tikai, lai ārstētos, cilvēki dodas uz mūzikas terapijām, bet arī lai atpūstos liegās mūzikas skaņās. Rehabilitācija pēc kādas slimības, kā depresija, mūzikas terapijas ietekmē ir ļoti pieprasīta visā pasaulē. Ir izpētīts, kādas skaņas nomierina ķermeni, aizverot smadzenēs tās durvis, kas atbild par negatīvām domām.

Mūzikas terapijas galvenie mērķi ir attīstīt ķermeni fiziski, sociāli, emocionāli un komunikatīvi.

  • Fiziskā spēja tiek uzlabota ķermeņa locekļiem, kustoties mūzikas pavadījumā, uzlabo koordinācijas spējas redzes un taustes orgāniem, attīsta galvas kustību, stimulējot kakla muskuļu darbību.
  • Sociālā spēja tiek uzlabota, sadarbojoties pacientam ar savu terapeitu un citiem pacientiem, jo nodarbība ir grupās. Tā attīsta sapratni par mūziku un veselību.
  • Emocionāli pacients labāk kontrolē savas domas, novēršot depresiju un psihiskos traucējumus. Baiļu izzušana, saistībā ar konkrēto fobiju ir liels solis jaunai pilnvērtīgai dzīvei.
  • Komunikatīvi cilvēks attīsta savu spēju klausīties mūziku, kā arī uzklausīt terapeita padomus, stimulē valodas izpratni, žestu valodu, kā arī, piedaloties radošajā terapijā, pilnveido savas vokālās spējas.