Naudas ceļš

Šoreiz nevis par to kā nopelnīt naudu, bet par to kā pati nauda – monētas un banknotes – rodas. Visu skaidro naudu apstiprina un laiž apgrozībā valsts centrālā banka. Eiropas Savienības valstīs tas ir nedaudz sarežģītāk, jo Eiropas Centrālā banka (información sobre dinero) apstiprina katras valsts monētas un banknotes pirms tās var sākt laist apgrozībā. Savukārt to, cik jaunas monētas jāizkaļ un cik banknošu nepieciešams nosaka ikviens no mums – viss atkarīgs no pieprasījuma. Skaidro naudu var tērēt jebkur, taču to var ielikt arī bankā – tad skaidrā nauda kļūs par bezskaidro naudu. Savukārt tā skaidrā nauda, kas ir nonākusi bankā savukārt nokļūst bankomātos, kur cilvēki var izņemt no sava konta skaidru naudu. Protams, ja banknotes ir sabojātas, saplēstas vai stipri nolietotas, tad banka tās iznīcina un to vietā izlaiž jaunas. Ikvienā naudas vienībā neiztrūkstoša sastāvdaļa ir pretviltošanas pazīmes. Šīm pazīmēm ir vairāki līmeņi. Pirmajā līmenī ir tās pazīmes, kuras katrs var saskatīt, apskatot naudu. Jau nākamais līmenis ir tāds, kur pretviltošanas pazīmes var ieraudzīt tikai ar speciālu iekārtu palīdzību. Un trešais līmenis ir tāds, kuru var redzēt un pārbaudīt tikai centrālajā bankā. Rīgā atrodas Latvijas Bankas naudas glabātava, kurā naudu ražo diezgan ātri. Vienā sekundē ir iespējams izgatavot ap 30 banknošu. Saražotās banknotes pārbauda dažādi sensori – pārbauda gan to kvalitāti, gan visas pretviltošanas pazīmes. Visas labās banknotes tiek aizvestas uz banku, kur tās izsniedz cilvēkiem vai arī ieliek bankomātos. Visas nederīgās banknotes tiek iznīcinātas. Ja bankā nokļūst viltojums, tas tiek likts atsevišķi. Tos neiznīcina, bet gan nodod policijai, lai varētu noskaidrot kur šīs viltojums radies un kas to ir radījis. Papīra banknotes iznīcina speciāla iekārta – to nedara neviens cilvēks manuāli. Banknotes tiek sagrieztas ļoti smalkās strēmelītēs un no tām izveido aptuveni dūres lieluma granulas vai briketes. Vēlāk to visu iznīcina sadedzinot. Taču to sadedzināt nav tik viegli, jo tā būtībā ir kokvilnas brikete un lai tās dedzinātu, ir nepieciešamas īpaši aprīkotas kurtuves – sasmalcināto naudu nededzina piemājas grilā vai ugunskurā Jāņos. Taču iekārta tomēr ir iekārta – tā atpazīst tikai konkrēta veida nederīgo naudu. Ir dažāda veida bojājumi, kurus iekārta neatpazīst, tāpēc ir nepieciešams arī cilvēka darbs. Ja iekārta nenolasa banknoti kā derīgu vai nederīgu, tā nonāk pie cilvēka, kurš izpēta konkrēto banknoti. Tādas var būt banknotes, kuras ir plēstas, degušas, līmētas vai kā citādi bojātas. Tad attiecīgais darbinieks pārbauda banknoti arī ar dažādām ierīcēm, lai pārbaudītu vai tā vispār ir īsta (nav viltota), vai tikai bojāta. Var būt arī situācija, kad cilvēkam, kurš apstrādā šīs banknotes rodas šaubas par to vai banknote ir īsta vai nē. Tādā gadījumā banknote tiek nodota naudas laboratorijas eksperta atzinumam vai ekspertīzei. Tad eksperti detalizētāk analizē konkrēto banknoti un nosaka vai tā ir īsta vai nē. Jānosaka arī tas vai no banknotes ir palicis vismaz 50% no oriģināla (kreditos247.es), lai to varētu apmainīt pret jaunu. Savukārt, ja banknote ir saplēsta un salīmēta kopā, tad ir jāpārbauda vai visi gabaliņi ir no vienas un tās pašas banknotes vai tomēr no dažādām. Ko tādu protams var noteikt tikai ar speciālām iekārtām un pārbaudēm. Nauda gan tiek ražota no diezgan izturīga materiāla, tāpēc to nolietot nav tik viegli, taču ar laiku visas banknotes ir jāmaina.

Comments are closed.