Kas ir galvenais, lai iemācītos valodu ļoti labi? Vai tā ir apņēmība un neatlaidība? Vai cilvēki vienkārši piedzimst ar labām valodas mācīšanās spējām? Es domāju, ka neviena no šīm lietām nebūtu pareiza. Lai iemācītos valodu, nepieciešama jautra pieeja, minicreditos rapidos, pareizos instrumentus un paradumus. Un viens no labākajiem instrumentiem pastāv tepat tuvumā, pat tavā viedtālrunī. Iemācīties valodu caur mūziku un dziesmām ir jautra nodarbe, kas papildus mijās ar izklaidi.

Kas padara tik efektīvu šo mācīšanos no dziesmām?

Tā strādā : pastāv ievērojami zinātniski pierādījumi, kas parāda, ka mūzika palīdz otrās valodas apguvē, papildinot gan vārdu krājumu, kā arī uzlabojot gramatiku. Lasot liriku, var uzlabot arī pareizrakstību. Tāpat klausoties mūziku papildus uzlabojas mācīšanās spējas. To zinātniski sauc par Mocarta efektu – kad klausoties klasisko mūziku uzlabojas veiktspēja. Ikdienas valoda ir sarunvaloda, kuru bieži vien nevar iemācīties, sēžot skolas solā. Dziesmas gandrīz vienmēr satur daudz noderīgu vārdu krājumu, frāzes un izteicienus. Un tā kā paredzētā auditorija ir dzimtajā valodā runājošie, dziesma ietver tieši sarunvalodas leksiku. Klausoties dziesmas iegūsti arī praktiskus izrunas treniņus, kas palīdz koncentrēties arī uz tavu paša vārdu izrunu, valodas ritmu un toni.

Mūzikai ir liela iedarbība palikt mūsu galvās uz ilgāku laiku. Ja teksta laikā kāda frāze atkārtojas, mēs to sākam atcerēties un izmantot daudz biežāk. Faktiski pēc kāda laika sapratīsi, ka šīs dziesmas frāzes ir patiesi grūti aizmirst. Dziesmas mēdz būt emocionālas. Attiecībās ar mūziku mums ir dziļas un spēcīgas jūtas, un tas ir galvenais, kas atslēdz emocijas, ietekmējot garastāvokli un uzlabo fizisko labsajūtu. Kaut ko, kas ir emocionāls ir daudz vieglāk atcerēties.

Mūzika ir labākais ieradums, no kura nevēlamies atteikties. Un kāpēc gan to darīt, ja tā sniedz patiesi daudz laba mūsu dzīvē. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj iemācīties valodu – viņi nespēj veltīt pietiekoši daudz laika studijām. Bet, kad tu mācies valodu no dziesmām, mūzika visu laiku pavada ar jums. Tu vari mācīties valodu gatavojot vakariņas, braucot uz darbu un pat esot dušā. Tu vari izvēlēties savu mīļāko mūziku atkal un atkal, nekļūstot garlaicīgi.

Pirms iesākt mācības, nepieciešams izvēlēties labākās dziesmas. Tas ir svarīgi, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kas iekļauj sevī:

  • pārāk sarežģīta valoda, kuru parasti ikdienā neizmanto
  • ir pārāk ātra un nespēj sekot līdzi tekstam
  • lirika nav viegli pieejama

Kā izvēlēties pareizāko dziesmu, no kā mācīties?

Izvēlies mūziku, microcreditos con asnef, kas tev patiešām patīk. Nav nekādas jēgas mācīties valodu, ja nespēj izbaudīt mūziku. Tas ātri vien padarīs šo mācīšanās procesu garlaicīgu un pārstāsi to darīt.

Izvēlies dziesmas, kur izpildītāji izrunā skaidri visus vārdus. Piemēram, smagais metāls, iespējams, nebūs tā labākā izvēle.

Sāc ar vieglākām dziesmām, lai ātri vien saprastu pašu galveno domu. Ja esi iesācējs, tu pat varētu sākumā izvēlēties kādas bērnu Disney dziesmiņas.

Sāc ar top dziesmām, kas visbiežāk ir par mīlestību un romantiku, un tālāk vari meklēt sarežģītākas dziesmas. Kad esi gatavs pāriet nākošā līmenī pēc iesākuma balādēm, kas praktiski stāsta par cilvēku ikdienu un dzīvi, vari izvēlēties citus žanrus.

Svarīgi, lai izprastu dziesmu – mēģini atrast tai liriku. Google sniedz plašu informāciju, par katras dziesmas teksta autora vēstījumu, tāpēc, izlasi to. Lai mācīšanās ir viegla un jautra!

Ja tev patīk klausīties mūziku, tad zini, ka esi viens no tiem cilvēkiem, kuru ikviens vēlētos savā sabiedrībā.

Čarlzs Darvins reiz atzīmējis, ka ja viņam būtu iespēja dzīvot dzīvi vēlreiz, viņš izdotu ar likumu vismaz reizi nedēļā klausīties mūziku un izlasīt vienu dzejas darbu. Alberts Einšteins, savukārt, ir atzīmējis, ka ja viņš nebūtu fiziķis, tad viņš būtu mūziķis. Bet Džimijs Henriks savu mūziku dēvē par savu reliģiju lainaa heti. Vēl neseni pētījumi ir apstiprinājuši, ka mūzikas klausīšanās uzlabo mūsu garīgo labsajūtu un fizisko veselību. Ja mēs ņemam par piemēru mūzikas stundas, tad tās paaugstina mūsu intelektuālo koeficientu līdz pat vecumdienām.

Nosaukšu pārsteidzošus zinātnieku pierādītus faktus, kādas priekšrocības sniedz mūzika, ja to klausās katru dienu.

1. Mūzika padara cilvēku laimīgāku
Kā teicis slavens dziedātājs: “Es nedziedu tāpēc, ka esmu laimīgs, bet es esmu laimīgs tāpēc, ka dziedu.” Pētījumi pierādījuši, ka tad, kad cilvēks klausās mūziku, kura tam patīk, smadzenes izdala dopamīnu, kas tiek dēvēts par labsajūtas neiromedatoru. Tāpēc nākamreiz, kad tev ir nepieciešams emocionāls atbalsts, klausies 15 minūtes savu mīļāko mūziku.

2. Mūzika uzlabo skriešanas rezultātus
Skrējēji, kuri klausās ātru vai marša mūziku pabeidz pirmos 800 metrus daudz ātrāk nekā tie, kuri klausījās lēnu relaksējošu mūziku vai vispār skrēja bez mūzikas. Ja tu vēlies saglabāt nerimstošu skriešanas ritmu, klausies dziesmas, kas tevi ietekmē. Skriešana ir efektīva, ja distance tiek veikta kā minimums 30 minūtes, tāpēc nodrošini sevi ar vairākām patīkamām dziesmām, kā arī pilnu telefona bateriju.

3. Mūzika samazina stresu un uzlabo veselību
Klausoties mūziku, tu samazini kortizola līmeni organismā, un tā tiek neitralizēts hronisks stress. šis ir svarīgs atklājums, jo zināms, ka stress izraisa vismaz 60% visas mūzu slimības un kaites. Vienā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem, kuri aktīvi piedalījās mūzikas nodarbībās, spēlējot dažādus sitamos instrumentus un dziedāja, palielinājās imūnsistēmas spēja aizsargāt ķermeni vēl vairāk no apkārtējiem faktoriem, nekā tiem cilvēkiem, kuri pasīvi klausījās mūziku. Saglabā mieru un veselību visas dienas laikā, ieslēdzot fonā radio. Dziedi līdzi visām dziesmām, ko zini, un sit ar kāju ritmu.

4. Mūzika sniedz veselīgu miegu
Kā teikts, mūzika nomazgā no dvēseles ikdienas putekļus. Vairāk nekā 30% amerikāņu cieš no miega, un domāju, ka mūsu valstī šie rādītāji varētu būt krietni līdzīgi. Pētījumos parādīts, ka studenti, lainaa ilman vakuuksia, kuri klausījās relaksējošu klasisko mūziku 45 minūtes pirms gāja gulēt, ieguva daudz kvalitatīvāku miegu, nekā tie, kuri klausījās audio-grāmatu ierakstus vai neko citu kā ikdienas ierastos darbus. Ja tev ir miega traucējumi, pamēģini pirms miega klausīties nedaudz no Baha vai Mocarta skaņdarbiem.

5. Mūzika samazina depresiju
Vairāk nekā 350 miljoni cilvēku cieš no depresijas visā pasaulē. Papildus tam, 90% no viņiem mokās arī ar bezmiegu. Mūzika var gūt labumu tiem pacientiem, kuriem ir depresijas simptomi. Meditatīvas skaņas un klasiskā mūzika paceļ cilvēkus, bet pretēji – tehno un smagā metālu mūzika var nolaist viņus vēl lielākā depresijā. Tāpēc, ikreiz, kad jūti depresiju un bezspēku, uzliec kādu klasisko vai meditatīvo mūziku, lai paceltu garastāvokli.

6. Mūzika palīdz nepārēsties
Pētījumos secināts, ka cilvēki, kuri ēdot klausījās mūziku, guva lielāku baudījumu no maltītes nekā tie, kuri ēda sadzīviskā troksnī vai klusumā. Uzliekot gaišāku telpas apgaismojumu un klusu mūziku, var samazināt apetīti, un mazāku kaloriju uzņemšanu.

Mēs dzīvojam aizraujošā pētniecības laikā, kurā visnoslēpumainākais izpētes objekts ir cilvēks. Kā tas reaģē uz gaisu, vielām, ūdeni vai mūziku. Daudzi pētījumi ir veikti par klasiskās mūzikas skaņdarbu komponistu Volfgangu Amadeju Mocartu (1756. – 1791.). Komponists dzimis Austrijā, Zalcburgā. Par viņa sarakstītajiem skaņdarbiem: simfonijām, operām, kamermūzikas darbiem, kvartetiem zina ikviens klasiskās mūzikas cienītājs. Zinātnieki izpētījuši, ka Mocarta mūzika labvēlīgi ietekmē daudzu procesu norisi gan cilvēku, gan dzīvās dabas lauciņā. Tai piemīt dziednieciska spēja, kas ir enerģētiski spēcīgākā salīdzinot citus pārējos tā laika komponistus. Spēju, uzlabot dažādas darbības, balstoties uz Mocarta mūzikas atskaņošanu, 1993. gadā Francijas zinātnieki nodēvēja par “Mocarta efektu”.

Pirmais pētījums, kurā tika pierādīts par Mocarta mūzikas ietekmējošiem faktoriem notika Kalifornijā. Studentiem lika klausīties dažādus mūzikas žanrus, kā transa mūziku, minimālisma mūziku, relaksācijas mūziku un arī klasisko mūziku. Uz nevienu no citām mūzikām studenti neuzrādīja tik labus rezultātus, kā tieši Mocarta skaņdarbu laikā. Neatkarīgi no tā, kādu mūziku pamatā ikdienā klausās students, pie Mocarta mūzikas izpildītajiem IQ testiem bija visaugstākie rādītāji. Mocarta mūzika uzlabo koncentrēšanās spējas, telpisko atmiņu, stiprina intuitīvo domāšanu un smadzeņu darbību. Daudzās mākslas augstskolās, kur iestājoties nepieciešams parādīt kādu meistardarbu, spēlējot mūzikas instrumentu un klasisko mūziku, jaunie studenti eksāmenus nokārtojuši ar lielāku punktu pārsvaru pār citiem.

Ap 20. gadsimta vidu plaši tika pētīta Mocarta mūzikas ietekme uz jaundzimušiem un vēl nedzimušiem bērniem. Mātēm grūtniecības laikā tika atskaņota Mocarta mūzika, kas, kā pierādīts, attīsta jau smadzenes pašā agrīnajā stāvoklī. Mūzika ir sava veida komunikācija starp māmiņu un bērnu viņas vēderā. Bērnam piedzimstot, šāda mūzika ir jāturpina atskaņot, jo tā viņš atpazīst toņus, ko dzirdēja jau mātes vēderā. Mūzika sniedz nomierinošu efektu gan esot vēl vēderā, gan piedzimstot. Tiem bērniem, kas ir piedzimuši pāragri, Mocarta mūzika palīdz atgūties un ātrāk pieņemties svarā, kas ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai. Mūzika ir šūpuļdziesma, tā nomierina un krietni samazina enerģijas patēriņu, kas pirms laika dzimušiem bērniem ir ļoti svarīgi. Šveices zinātnieki uzskata, ka tieši Mocarta mūzikas klausīšanās nostiprina dzimstības līmeni un samazina zīdaiņu mirstības procentu.

Lielākiem bērniem, mācību procesā atskaņojot Mocarta skaņdarbus, straujāk attīstās komunikācijas spējas, tie kļūst radošāki un gudrāki. Pētījuma laikā bērniem lika klausīties Mocarta mūziku un popmūziku dažādos vecumos. Gados jaunākajiem lika klausīties klasisko mūziku, taču pusaudžiem ap 10 gadu vecumu lika klausīties popa mūziku. Pierādījās, ka jaunie bērni, klasiskās mūzikas ietekmē, zīmēja daudz košākām krāsām un attēli bija kreatīvāki kā vecākajiem bērniem. Klasiskā mūzika ieved cilvēku “komforta zonā”, kurā viņš jūtas patīkamāk un atbrīvotāk, tāpēc uzlabojas sekmes.

Dziednieciskās spējas ir pierādītas medicīnas studiju vidū. Lielisks pierādījums tam, kā Mocarta mūzika atgriež dzīves sparu ir kāds francūzis, kas slimoja ar neizbēgami smagu slimību. Savā nāves dienā viņš palūdzis atskaņot Mocarta mūziku un brīnumainā kārtā veselība pēkšņi uzlabojās, ļaujot senioram nodzīvot vēl laimīgus četrpadsmit gadus. Dietologi iesaka ne tikai uzturā lietot veselīgu pārtiku, bet arī pusdienu laikā atskaņot Mocarta mūziku, tādējādi uzlabojot gremošanas trakta darbību. Arī garīgu slimību saslimšanas gadījumā kā viena no ārstēšanas metodēm ir “mūzikas terapija”, kuras pamatā tiek atskaņota klasiska un mierīga mūzika. Šādās terapijās visbiežāk izmanto Mocarta un Baha skaņdarbus. Mūzika sniedz lielāku ticību saviem spēkiem un dziedē iekšēji. Tā dod ticību kuras rezultātā cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām, jūtami uzlabojas kustības spējas.

Cilvēki ir izveidojuši daudz mūzikas žanrus, un katram ir sava gaume uz tiem. Bet kā ir ar dzīvniekiem? Vai tiem ir tāda pati mūzikas gaume kā saimniekam, vai, ieslēdzot savu mūziku, suns bēg ārā no istabas? Cilvēki mēdz atstāt saviem mājas mīluļiem visu dienu ieslēgtu radio,tā teikt, lai viņiem būtu fona mūzika. Taču dzīvnieki mūziku neizprot tā kā mēs. Suņi spēj sadzirdēt tik augstas frekvences, kas cilvēka ausij nemaz nav pa spēkam. Nekad nedrīkst likt suņiem un kaķiem, kā arī citiem augstākajiem zīdītājiem, mūzikas atskaņotāju austiņas. Tieši šāda iemesla dēļ – nav izpētīts, cik daudz un dziļi viņi izjūt mūziku. Tas, ko viņi sadzird tavā mīļākajā dziesmā, var krietni atšķirties. Pavērojot video klipus, kurā saimnieks dzīvniekam ir uzlicis austiņas, var pamanīt, ka ķermenis ir saspringts un tas neizbauda mūziku.

Dzīvnieki mūziku nedzird tā pat kā mēs – tiem dziesmas liekas kā daudzu skaņu salikums. Pētījumi par to, kā dzird mūsu mīluļi, ir ļoti maz, taču ir zināms, ka dažas skaņas uz viņiem iedarbojas pozitīvi, dažas negatīvi. Tas, protams, var būt individuāli katram dzīvniekam. Ir skaņas, pie kurām suņi mēdz kopā ar saimnieku gaidot, bet uz dažām tie reaģē ar agresiju un riešanu. Tāpat ir arī ar kaķiem. Ir komponisti, kas, labvēlīgi ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku – tie ir Bahs, Mocarts un Bēthovens. Ir pētījumi, kā šāda mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēka smadzeņu darbību un ir vieglāk apgūt mācību vielu. Īpaši Mocarta mūzika tiek atskaņota vēl nedzimušiem bērniņiem mātes vēderā, kas jau labvēlīgi attīsta smadzeņu darbību. Tāpat arī suņi un kaķi neizrāda agresiju un bailes pie šo klasiķu skaņdarbiem.

Ritms ir svarīgākais dziesmā, un dzīvniekiem piemīt lieliska ritma izjūta. Tāpēc ir viegli iemācīt zirgiem parādēs iet skaisti mūzikas ritmā. Arī suņiem ir ritma izjūta, un viņi var kustēties kādas dziesmas ritmā, lēkājot no vienas kājas uz otru. Dzīvnieki perfekti izjūt ritmu, jo, tāpat kā cilvēki, to dzird jau mātes vēderā esot – sitoties sirdij. Lieliska ritma izjūta piemīt papagaiļiem, kuriem ir spēja mācīties runāt. Ja dziesma vai meldiņš ir patīkams, tad papagailis var iemācīties to nosvilpot savā oktāvā, vai atkārtot kādu vārdu.
2009. gadā pētnieki novēroja pērtiķu tamarīnu reakciju uz divām dažādām tempa un toņa dziesmām. Viena dziesma tika veidota trīs oktāvas augstāk kā cilvēkam un divreiz ātrāku ritmu par sirds ritmu, bet otru nodēvēja par “Tamarīnu balādi”, kas attiecīgi bija daudz lēnākā ritmā un ar klusākām oktāvām. Pirmā dziesma rezultātā cilvēku ausīm likās uzmācīga un nepatīkama, taču tamarīniem, šķiet patika. Tie bija aktīvi un daudz lēkāja. Taču pie balādes kļuva pavisam mierīgi un nekustīgi. Tāpat tiek pētīta arī kaķu reakcija uz dažādām mūzikas oktāvām un tempiem.

Suņiem mūzikas izjūta variējas no dažādiem apstākļiem – šķirnes, auguma izmēra, sirdsdarbības. Piemēram, liels labradors reaģē vairāk uz cilvēku mūziku kā mazāks suns. Lielie suņi uztver tādas pašas mūzikas frekvences kā pieaudzis vīrietis. Dažādos pētījumos var secināt, ka suņi mēdz atpazīt izteikti atšķirīgus mūzikas žanrus – pie klasiskās mūzikas tie ir mierīgi, bet pie smagā metāla skaņām tie reaģē ar asu reakciju, kratoties un dīdoties. Mārketinga pasaule cenšas arvien iepriecināt savus klientus, tas ir mājdzīvniekus, izveidojot īpašas melodijas, kas varētu tiem patikt. Taču nav svarīgi, cik labi komponisti ir sanākuši kopā, lai izveidotu patīkamu meldiņu, ir jāsaprot, ka dzīvnieki nekad nespēs novērtēt mūziku tā, kā to dara cilvēki.

Tam, ka mūzikai piemīt dziednieciskas spējas, sapratuši jau Senās Ēģiptes, antīkās Grieķijas un Persijas iedzīvotāji. Arī matemātiķis Pitagors, kurš ir licis svarīgus pamatus daudzās skaitļu likumsakarībās, uzsvēris tieši mūzikas nepieciešamību cilvēka ikdienā. Viņš uzskatīja, ka daba ir skaitļu apvienojums, kas mijiedarbojas ar mūzikas harmoniju. Laikiem ejot, teorijas par mūzikas efektu cilvēku dzīvē nemainījās. Aristotelis uzsvēra mūzikas audzināšanas un garīgās spējas, tāpat arī Viduslaiku un Renesanses laikmetā mūzikai piešķīra veselības dziednieciskas spējas. Jau 15. gadsimta vidū plaši sāka izplatīt mūzikas terapiju, kuras gaitā pacients ārstēja pats sevi, dziedot pie ģitārspēles. Mūzikas terapija kā zinātniski medicīniska ārstēšanas metode tika pielietota 20. gadsimtā. Tika izveidota Nacionālā Mūzikas terapijas asociācija, Pasaules Mūzikas terapijas federācija un Eiropas Mūzikas terapijas Konfederācija.

Šobrīd mūzikas terapija balstās uz zinātnieku pētījumu rezultātiem, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli. To pielieto rehabilitācijas un profilaktiskajā procesā, dziednieciskajā medicīnas procesā un aprūpes procesā. Terapija uzlabo dažādas saslimšanas visa vecuma cilvēkiem. Pat maziem zīdaiņiem, kas ir piedzimuši pāragri, tiek atskaņota mūzika, lai tie pieņemtos svarā un būtu veseli. Terapija notiek kopā ar terapeitu, kas nosaka individuāli nepieciešamu terapijas veidu. Mūzikas terapija var būt pasīva un aktīva. Pasīvā terapija, saukta par receptīvo terapiju, nodrošina cilvēkam mūzikas klausīšanos attiecīgi viņa slimībai, vai atlabšanas procesam. Aktīvās jeb radošās terapijas laikā, pacientam ir jāpakļaujas mūzikas ritmam, jādzied līdzi vai jāimprovizē ar dažādiem instrumentiem. Mūzikas terapijas var būt daudz un dažādas, tāpēc speciālists ieteiks piemērotāko.

Mūzikas terapiju var pielietot kā bērniem tā pieaugušajiem. Izteikti nomierinoša ietekme ir bērniem, kam ir pārlieku liela agresivitāte, dusmu lēkmes un hiperaktivitāte. Mūzika palīdz adekvāti un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā tiem bērniem, kuriem ir autisma pazīmes. Šāda slimība ir grūti diagnosticējama, kā arī grūti ārstējama, taču mūzikas terapija spēj radīt brīnumus. Klausoties dažādu mūziku, bērni iemācās drošāk komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tie labāk veido dialogus, ir attīstītāks vārdu krājums un runas veids ir daudz skaidrāks. Strauji samazinās arī tādu smagu slimību simptomi ka astma. Bērniem mūzika tiek atskaņota vēl esot embrija stāvoklī, mātes vēderā, tāpēc piedzimstot tai ir īpaša ietekme uz atlikušo dzīvi – kā bērns aug, attīstās, iegūst zināšanas.

Pieaugušiem cilvēkiem mūzikas terapija var būt dziednieciska, ārstējoša vai relaksējoša. Dziednieciskā mūzikas terapija ārstē vai uzlabo kādas veselības problēmas progresu. Pastāv dažādas slimības un to ārstēšanas metodes. Mūzikas terapija spēj ārstēt vai uzlabot veselības stāvokli tādos gadījumos kā: autisms, cerebrāli traucējumi, vājdzirdība, leikēmija, priekšlaicīga dzimšana, astma, anoreksija, bulīmija, depresija un izskaust bailes no dažādām fobijām. Ne tikai, lai ārstētos, cilvēki dodas uz mūzikas terapijām, bet arī lai atpūstos liegās mūzikas skaņās. Rehabilitācija pēc kādas slimības, kā depresija, mūzikas terapijas ietekmē ir ļoti pieprasīta visā pasaulē. Ir izpētīts, kādas skaņas nomierina ķermeni, aizverot smadzenēs tās durvis, kas atbild par negatīvām domām.

Mūzikas terapijas galvenie mērķi ir attīstīt ķermeni fiziski, sociāli, emocionāli un komunikatīvi.

  • Fiziskā spēja tiek uzlabota ķermeņa locekļiem, kustoties mūzikas pavadījumā, uzlabo koordinācijas spējas redzes un taustes orgāniem, attīsta galvas kustību, stimulējot kakla muskuļu darbību.
  • Sociālā spēja tiek uzlabota, sadarbojoties pacientam ar savu terapeitu un citiem pacientiem, jo nodarbība ir grupās. Tā attīsta sapratni par mūziku un veselību.
  • Emocionāli pacients labāk kontrolē savas domas, novēršot depresiju un psihiskos traucējumus. Baiļu izzušana, saistībā ar konkrēto fobiju ir liels solis jaunai pilnvērtīgai dzīvei.
  • Komunikatīvi cilvēks attīsta savu spēju klausīties mūziku, kā arī uzklausīt terapeita padomus, stimulē valodas izpratni, žestu valodu, kā arī, piedaloties radošajā terapijā, pilnveido savas vokālās spējas.