Kas ir galvenais, lai iemācītos valodu ļoti labi? Vai tā ir apņēmība un neatlaidība? Vai cilvēki vienkārši piedzimst ar labām valodas mācīšanās spējām? Es domāju, ka neviena no šīm lietām nebūtu pareiza. Lai iemācītos valodu, nepieciešama jautra pieeja, minicreditos rapidos, pareizos instrumentus un paradumus. Un viens no labākajiem instrumentiem pastāv tepat tuvumā, pat tavā viedtālrunī. Iemācīties valodu caur mūziku un dziesmām ir jautra nodarbe, kas papildus mijās ar izklaidi.

Kas padara tik efektīvu šo mācīšanos no dziesmām?

Tā strādā : pastāv ievērojami zinātniski pierādījumi, kas parāda, ka mūzika palīdz otrās valodas apguvē, papildinot gan vārdu krājumu, kā arī uzlabojot gramatiku. Lasot liriku, var uzlabot arī pareizrakstību. Tāpat klausoties mūziku papildus uzlabojas mācīšanās spējas. To zinātniski sauc par Mocarta efektu – kad klausoties klasisko mūziku uzlabojas veiktspēja. Ikdienas valoda ir sarunvaloda, kuru bieži vien nevar iemācīties, sēžot skolas solā. Dziesmas gandrīz vienmēr satur daudz noderīgu vārdu krājumu, frāzes un izteicienus. Un tā kā paredzētā auditorija ir dzimtajā valodā runājošie, dziesma ietver tieši sarunvalodas leksiku. Klausoties dziesmas iegūsti arī praktiskus izrunas treniņus, kas palīdz koncentrēties arī uz tavu paša vārdu izrunu, valodas ritmu un toni.

Mūzikai ir liela iedarbība palikt mūsu galvās uz ilgāku laiku. Ja teksta laikā kāda frāze atkārtojas, mēs to sākam atcerēties un izmantot daudz biežāk. Faktiski pēc kāda laika sapratīsi, ka šīs dziesmas frāzes ir patiesi grūti aizmirst. Dziesmas mēdz būt emocionālas. Attiecībās ar mūziku mums ir dziļas un spēcīgas jūtas, un tas ir galvenais, kas atslēdz emocijas, ietekmējot garastāvokli un uzlabo fizisko labsajūtu. Kaut ko, kas ir emocionāls ir daudz vieglāk atcerēties.

Mūzika ir labākais ieradums, no kura nevēlamies atteikties. Un kāpēc gan to darīt, ja tā sniedz patiesi daudz laba mūsu dzīvē. Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nespēj iemācīties valodu – viņi nespēj veltīt pietiekoši daudz laika studijām. Bet, kad tu mācies valodu no dziesmām, mūzika visu laiku pavada ar jums. Tu vari mācīties valodu gatavojot vakariņas, braucot uz darbu un pat esot dušā. Tu vari izvēlēties savu mīļāko mūziku atkal un atkal, nekļūstot garlaicīgi.

Pirms iesākt mācības, nepieciešams izvēlēties labākās dziesmas. Tas ir svarīgi, lai novērstu potenciālo apdraudējumu, kas iekļauj sevī:

  • pārāk sarežģīta valoda, kuru parasti ikdienā neizmanto
  • ir pārāk ātra un nespēj sekot līdzi tekstam
  • lirika nav viegli pieejama

Kā izvēlēties pareizāko dziesmu, no kā mācīties?

Izvēlies mūziku, microcreditos con asnef, kas tev patiešām patīk. Nav nekādas jēgas mācīties valodu, ja nespēj izbaudīt mūziku. Tas ātri vien padarīs šo mācīšanās procesu garlaicīgu un pārstāsi to darīt.

Izvēlies dziesmas, kur izpildītāji izrunā skaidri visus vārdus. Piemēram, smagais metāls, iespējams, nebūs tā labākā izvēle.

Sāc ar vieglākām dziesmām, lai ātri vien saprastu pašu galveno domu. Ja esi iesācējs, tu pat varētu sākumā izvēlēties kādas bērnu Disney dziesmiņas.

Sāc ar top dziesmām, kas visbiežāk ir par mīlestību un romantiku, un tālāk vari meklēt sarežģītākas dziesmas. Kad esi gatavs pāriet nākošā līmenī pēc iesākuma balādēm, kas praktiski stāsta par cilvēku ikdienu un dzīvi, vari izvēlēties citus žanrus.

Svarīgi, lai izprastu dziesmu – mēģini atrast tai liriku. Google sniedz plašu informāciju, par katras dziesmas teksta autora vēstījumu, tāpēc, izlasi to. Lai mācīšanās ir viegla un jautra!

Ja tev patīk klausīties mūziku, tad zini, ka esi viens no tiem cilvēkiem, kuru ikviens vēlētos savā sabiedrībā.

Čarlzs Darvins reiz atzīmējis, ka ja viņam būtu iespēja dzīvot dzīvi vēlreiz, viņš izdotu ar likumu vismaz reizi nedēļā klausīties mūziku un izlasīt vienu dzejas darbu. Alberts Einšteins, savukārt, ir atzīmējis, ka ja viņš nebūtu fiziķis, tad viņš būtu mūziķis. Bet Džimijs Henriks savu mūziku dēvē par savu reliģiju lainaa heti. Vēl neseni pētījumi ir apstiprinājuši, ka mūzikas klausīšanās uzlabo mūsu garīgo labsajūtu un fizisko veselību. Ja mēs ņemam par piemēru mūzikas stundas, tad tās paaugstina mūsu intelektuālo koeficientu līdz pat vecumdienām.

Nosaukšu pārsteidzošus zinātnieku pierādītus faktus, kādas priekšrocības sniedz mūzika, ja to klausās katru dienu.

1. Mūzika padara cilvēku laimīgāku
Kā teicis slavens dziedātājs: “Es nedziedu tāpēc, ka esmu laimīgs, bet es esmu laimīgs tāpēc, ka dziedu.” Pētījumi pierādījuši, ka tad, kad cilvēks klausās mūziku, kura tam patīk, smadzenes izdala dopamīnu, kas tiek dēvēts par labsajūtas neiromedatoru. Tāpēc nākamreiz, kad tev ir nepieciešams emocionāls atbalsts, klausies 15 minūtes savu mīļāko mūziku.

2. Mūzika uzlabo skriešanas rezultātus
Skrējēji, kuri klausās ātru vai marša mūziku pabeidz pirmos 800 metrus daudz ātrāk nekā tie, kuri klausījās lēnu relaksējošu mūziku vai vispār skrēja bez mūzikas. Ja tu vēlies saglabāt nerimstošu skriešanas ritmu, klausies dziesmas, kas tevi ietekmē. Skriešana ir efektīva, ja distance tiek veikta kā minimums 30 minūtes, tāpēc nodrošini sevi ar vairākām patīkamām dziesmām, kā arī pilnu telefona bateriju.

3. Mūzika samazina stresu un uzlabo veselību
Klausoties mūziku, tu samazini kortizola līmeni organismā, un tā tiek neitralizēts hronisks stress. šis ir svarīgs atklājums, jo zināms, ka stress izraisa vismaz 60% visas mūzu slimības un kaites. Vienā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem, kuri aktīvi piedalījās mūzikas nodarbībās, spēlējot dažādus sitamos instrumentus un dziedāja, palielinājās imūnsistēmas spēja aizsargāt ķermeni vēl vairāk no apkārtējiem faktoriem, nekā tiem cilvēkiem, kuri pasīvi klausījās mūziku. Saglabā mieru un veselību visas dienas laikā, ieslēdzot fonā radio. Dziedi līdzi visām dziesmām, ko zini, un sit ar kāju ritmu.

4. Mūzika sniedz veselīgu miegu
Kā teikts, mūzika nomazgā no dvēseles ikdienas putekļus. Vairāk nekā 30% amerikāņu cieš no miega, un domāju, ka mūsu valstī šie rādītāji varētu būt krietni līdzīgi. Pētījumos parādīts, ka studenti, lainaa ilman vakuuksia, kuri klausījās relaksējošu klasisko mūziku 45 minūtes pirms gāja gulēt, ieguva daudz kvalitatīvāku miegu, nekā tie, kuri klausījās audio-grāmatu ierakstus vai neko citu kā ikdienas ierastos darbus. Ja tev ir miega traucējumi, pamēģini pirms miega klausīties nedaudz no Baha vai Mocarta skaņdarbiem.

5. Mūzika samazina depresiju
Vairāk nekā 350 miljoni cilvēku cieš no depresijas visā pasaulē. Papildus tam, 90% no viņiem mokās arī ar bezmiegu. Mūzika var gūt labumu tiem pacientiem, kuriem ir depresijas simptomi. Meditatīvas skaņas un klasiskā mūzika paceļ cilvēkus, bet pretēji – tehno un smagā metālu mūzika var nolaist viņus vēl lielākā depresijā. Tāpēc, ikreiz, kad jūti depresiju un bezspēku, uzliec kādu klasisko vai meditatīvo mūziku, lai paceltu garastāvokli.

6. Mūzika palīdz nepārēsties
Pētījumos secināts, ka cilvēki, kuri ēdot klausījās mūziku, guva lielāku baudījumu no maltītes nekā tie, kuri ēda sadzīviskā troksnī vai klusumā. Uzliekot gaišāku telpas apgaismojumu un klusu mūziku, var samazināt apetīti, un mazāku kaloriju uzņemšanu.

Bērni savu bērnību pavada cieši mijiedarbojoties ar mūziku. Lai nebūtu jāiegādājas īstie mūzikas instrumenti par lielām summām, mēs paši varam pagatavot tos mājās. Bērnam pašdarināti instrumenti pat var likties interesantāki, jo tos var izdekorēt ar dažādiem materiāliem un krāsu zīmuļiem. Pavisam parastākie sadzīves priekšmeti reizēm var izrādīties labi izejmateriāli, lai pagatavotu, piemēram, sitamos instrumentus nav vajadzīgi aizdevumi prestamos inmediatos.

Bungas
Nepieciešams: Alumīnija kafijas bundžas, papīrs, līme, kociņi, dekorēšanas materiāli
Pagatavošana: Notīri visas etiķetes no bundžas. Tā vietā bērns vai izveidot skaistus dažādus dekorējumus un uzlīmēt jaunas etiķetes. Izskalo pašu bundžu no iekšpuses un nosusini ar dvieli prestamos sin aval. Ņemot vērā, ka bundža jau būs izmantota, viņa būs atvērtā veidā. Nodrošini asās malas, aplīmējot ar papīru. Papīra pārklājumu vari nostiprināt ar matu gumiju, taču tā var ātri nokrist, tāpēc vislabāk, ja mājās ir karstā līmes pistole. Izveido no diviem kociņiem sitamos instrumentus. Koka galos pielīmē no papīra izgatavotas bumbiņas.

Kratīšanas instruments šeikeris
Nepieciešams: Vienreizējais papīra šķīvis, kaltētas pupiņas (var izmantot graudus, akmentiņus utt.), skavotājs
Pagatavošana: Šis ir vienkāršākais veids, kā padarīt bērnu par mūzikas virtuozu. Uzliec uz papīra šķīvja dažas kaltētas pupiņas. Pārloki šķīvi uz pusēm, lai tas veido pusmēness formu. Neļauj pupām izkrist, tām ir jāpaliek iekšienē. Izmanto skavotāju, lai aiztaisītu nolocīto šķīvja malu. Izmanto daudzas skavas, lai pa tukšajām spraugām nevar izbirt pupas vai tas, ko izmantoji viņu vietā. Jo smalkāks materiāls, jo biežāk saskavo. Tagad bērns var kratīt šo mūzikas instrumentu dažādās ritmiskās melodijās.

Tamburīns
Nepieciešams: Vienreizējais plastmasas šķīvis, priekšmets, ar ko taisīt caurumu, dekoratīvie zvaniņi, piestiprināšanas materiāls
Pagatavošana: Plastmasas šķīvī izveido 5 līdz 6 caurumus, kas ir vienādā attālumā gar malu. Lai būtu lielāka stabilitāte un instruments tik ātri nesaplīst, izmanto divus vai vairākus kopā saliktus šķīvjus. Izvērp cauri zvaniņam sastiprinājumu, kas var būt kaut vai diega pavediens. Piestiprini zvaniņus katrā caurumā, lai tie turas cieši klāt un nevar nokrist, kad sāksiet spēlēt mūziku. Vari pielietot fantāziju un izdekorēt tamburīnu. Spēlē to, turot vienā rokā instrumentu, bet ar otru piesitot pa šķīvja centru. Bērns var spēlēt ritmiskas dziesmas, it īpaši šādas zvaniņu skaņas var spēlēt Ziemassvētkos.

Marakasi mini šeikeris
Nepieciešams: 2 vienreizējās plastmasas glāzes, vai jogurta, krējuma iepakojumi, kas ir vienāda izmēra, sausas pupiņas vai cits materiāls, līme (vislabāk karstās pistoles līme), dekorēšanas materiāli
Pagatavošana: Ja pagatavošanā izmantosi pārtikas produktu iepakojumus, obligāti tie jāiztīra un jānosusina. Ievieto pupiņas (vai kafijas pupiņas, rīsus, smilšu graudus utt.) apmēram pusi no viena trauka. Ar līmes pistoli pielīmē otru trauciņu perfekti uz pirmā. Ja mājās nav līmes pistole, vari izmantos līmlenti, bet tad tā ir jāklāj vairākās kārtās, lai instruments labi turas kopā. Praktiski, mūzikas instruments ir gatavs. Atliek vien izdomāt krāsainu noformējumu. Var apzīmēt pašu instrumentu vai pielīmēt krāsainos papīrus. Pašos instrumenta galos pielīmē kādus nokarenus vizuļus.

Flauta
Nepieciešams: Salmiņi, šķēres, līmlente
Pagatavošana: Nepieciešami apmēram 9 dzeršanai paredzētie salmiņi. Bērnu instrumentam, tie var būt dažādās krāsās. Nepieciešams sagriezt salmiņus, katru padarot nedaudz īsāku. Var izmantot lineālu, bet tas nav nepieciešams, ja var ar aci nogriezt apmēram divus centimetrus īsāku par iepriekšējo. Liec tos skaisti vienu pie otra uz līmlentes. Vienu pusi atstājot pilnīgi taisnā līmenī, jo tajā būs jāpūš ar muti. Kad visi salmiņi ir sagriezti un salikti uz līmlentes, aplīmē to no abām pusēm, lai tie cieši turas viens pie otra. Instruments jātur ar abām rokām un ar muti jāpūš skaņas.

Būt par mūziķi, nenozīmē vien spēlēt instrumentu un lasīt notis. Iemācoties kādu mūzikas instrumentu, hobiju var attīstīt par darba veidu, jo mūziķi ar savu talantu pelna naudu. Kā kļūt par mūziķi? Un kur ņemt naudu lai varētu nopirkt pirmo ģitāru vai klavieres – to var darīt ar kredītu kiirlaen vai savādāk un visu to tu uzzināsi šajā rakstā!

Sāc ar mūzikas instrumenta izvēli

Ja tavs mērķis ir kļūt par skatuves grupas dalībnieku, jāizvēlas mūzikas instruments, kas atbilst tavām vēlmēm.

  • Ja tev nav noteikts mērķis, bet vēlies iemācīties kādu instrumentu, sāc ar klavieru spēli, vijoli vai ģitāru. Šo instrumentu apguvei ir vislielākais pieprasījums, tāpēc pasniedzēju skaits arī ir atbilstoši vairāk. Klavieres ir lielisks pirmais instruments, ko vismaz amatieru līmenī būtu jāmāk visiem mūziķiem. Tas ir universāls instruments, ar kuru palīdzību var spēlēt jebkāda žanra mūziku.
  • Ja vēlies spēlēt klasisko, mākslas mūziku vai džezu tad stīgu instrumenti, sitamie vai pūšamie instrumenti būtu tas, ar ko jāsāk sava karjera. Šie mūzikas instrumenti ir laika apjomīgas mācības. Protams, atkarīgs no paša cilvēka gribasspēka un laika, ko atlicināt mācībām.
  • Ja vēlies rakstīt savas dziesmas un spēlēt popmūziku, vai citu skatuves mūziku, parasti mākslinieki izvēlas spēlēt akustisko ģitāru, basģitāru, klavieres, sintezatoru vai bungas. Daudzi mākslinieki ir izvēlējušies pašmācību ceļā iemācīties šos instrumentus, skatoties video klipus internetā.

Patstāvīga prakse, mācību laiks

Pat, ja tev ir dabas dots talants spēlēt kādu instrumentu, tomēr ir atšķirība starp “spēlēt instrumentu” un “būt mūziķim”. Šī atšķirība visbiežāk ir saistīta ar praksi. Lai mūziķis uzlabotu savas prasmes un jaunas metodes sarežģītākas mūzikas izpildīšanai, nepieciešama regulāra un nopietna prakse. Attīsti pats savu nodarbību rutīnu. Vari praktizēties, izmantojot labu stājas pozīciju, iepriekš iesildoties, un nodarbību veikt 20 – 40 minūtes dienā. Apvieno dažādas jautras aktivitātes, lai nebūtu jāmācās tikai klasiskie gabali. Pēc katras jaunas vielas, ko esi apguvis, iemācies papildus kādu dziesmu, ko visi noteikti atpazīs. Mēģini trenēties katru dienu, lai saglabātu labus ieradumus.

Svarīgi ir atrast labu pasniedzēju. Ļoti grūts darbs gaidāms, ja izdomāsi pašmācību ceļā apgūt kādu instrumentu. Tas nav neiespējami, tomēr prasīs lielāku disciplīnu. Tev ir nepieciešams skolotājs, lai sniegtu savu viedokli no malas. Iespējams, tu pats ar savu dzirdi nesapratīsi, ka kādu noti spēlē nepareizi, bet profesionālim uzreiz iekritīs ausī. Ja tev nepietiek naudas un brīvā laika, lai apmeklētu nodarbības konkrētos laikos, painteresējies, vai kāds no tava draugu un paziņu loka nemāk spēlēt instrumentu. Iegūsti mācīšanās pamatus internetā, un ik pa laikam paaicini savu draugu uzspēlēt un praktizēties kopā. Mācoties mūzikas instrumentu, pievieno klāt savu balsi. Ja izvēlēsies būt skatuves mākslinieks un solo dziedātājs, ir svarīgi, lai arī tava balss ir skanoša.

Uzstājies

Kad esi apguvis dažas pirmās dziesmas, sāc uzstāties publikas priekšā. Kā amatieris, vari sākumā necensties iegūt lielas publikas mīlestību. Pirmais koncerts var būt taviem radiem un draugiem. Mēģini izveidot grupu, kurā piedalās mūziķi ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Neuztraucies, ja nepazīsti nevienu, kurš spēlē kādu mūzikas instrumentu – ievieto sludinājumu, uz kuru atsauksies daudzi mūziķi. Pievieno reklāmas sludinājumus pie mūzikas veikaliem, jo tieši tur apgrozās tavi jaunie kolēģi. Pirmās uzstāšanās publiskās telpās var būt vietējos bāros, kāda veikala atvēršanas svētkos vai citos mazākos pasākumos. Iegūsti savu fanu loku pamazām. Izpildi pazīstamas un populāras dziesmas, kā arī pa vidu piesaki savas uzrakstītās dziesmas.

Paldies apr finansiālo atbalstu jāsaka – laenme.ee sms laen!

Mūzika aizrauj! Ja tev ir nopietni mērķi savu hobiju pārvērst par populāru grupu, nepieciešams saprast dažus soļus, kā to izdarīt. Tev ir jābūt lielai motivācijai, talantam un pārliecībai, ka iegūsi stabilu fanu bāzi.

Atrodi grupas biedrus

Tu vari veidot savu ansambli, tikai viens pats esot. Bet tas nav ne jautri, ne izdevīgi, kad vienam būs jāmaksā degviela pirmajām koncerta tūrēm. Ja vēlies veidot rokgrupu, tev nepieciešams vismaz viens ģitārists, basģitārists, pianists, bundzinieks un solists. Protams, grupas dalībnieku skaits ir atkarīgs no tā, kādu mūziku vēlēsies izpildīt.

  • Dažādas interneta vietnes piedāvā iespēju atrast grupas biedrus. Izveido sludinājumus ar saviem mērķiem, un gaidi atbildes vēstules.
  • Pielīmē reklāmu lapiņas pie kafejnīcām, mūzikas veikaliem, ja vēlies, tad pat uz automašīnas loga. Izvieto visur, kur ir vislielākā iespēja, ka satiksi kādu mūziķi.
  • Ja tu esi apguvis mūzikas instrumentu mācību iestādē, tad iespējams, būsi ar kādu jau iepazinies mācību laikā. Painteresējies pie pasniedzējiem, varbūt viņi var ieteikt kādu labu kandidātu.

Izvēlies žanru

Tu vari jau iepriekš vienoties kādu žanru gribēsi spēlēt, bet vari to darīt kopā ar jaunajiem grupas biedriem. Katram dalībniekam var būt savas vēlmes, tāpēc jācenšas apvienot visi iespējamie varianti. Šobrīd mūzika ir ļoti mainīga, un viena grupa izpilda daudz dažādus žanrus.

Atrodi treniņu vietu

Jums būs nepieciešamas ilgas prakses, kopā spēlēšana un dziesmu mācīšanās. Iesākumā tas var būt kāda dalībnieka garāža. Noteikti dabū atļauju no apkārtējiem iedzīvotājiem, un ģimenes locekļiem, kas dzīvo šajā īpašumā. Mūzikas grupu mēģinājumi ir skaļi, tāpēc telpām ir jābūt labi izolētām.

Sāc rakstīt dziesmas

Katrai grupai ir jābūt savām dziesmām. Nevar koncertēt tikai ar citu mūziķu izpildītiem gabaliem. Labai grupas sākuma karjerai ir nepieciešamas vismaz 5 pirmās dziesmas. Tāpēc, ja tu esi tas, kurš ir atbildīgs par jaunu liriku, izveido piecas ļoti labas iepazīstināšanas dziesmas.

Grupas nosaukums

Grupas nosaukumam var izvēlēties kaut ko jēgpilnu, nozīmīgu jums un citiem, kaut ko, kas raksturo grupu vai mūzikas žanru. Grupas nosaukuma izveidē jāpiedalās visiem dalībniekiem. Labs nosaukums ir īss nosaukums, tāds, ko viegli atcerēties, izlasīt un uzrakstīt. Neizmanto nosaukumu, kāds ir jau citai grupai, tāpēc vispirms veic izpēti. Izvērtējat kārtīgi, kāds būs nosaukums, jo ar to kļūsiet atpazīstami.

Iegādājies aparatūru

Lai ierakstītu dziesmas, nepieciešama profesionāla aparatūra. Daudzās iestādes piedāvā savu aparatūru, bet, lai jums neatsaka koncertu tikai tāpēc, ka tās nav, varēsiet izmantot savējo. Savas aparatūras izmantošana nozīmē arī lielāk peļņu, jo nebūs jāmaksā par tās īri.

Iepazīstiniet pasauli ar sevi

Izplatiet skrejlapiņas, par savu koncertu norises vietām, salieciet reklāmas vietās, kur tas ir atļauts. Izmantojiet plašos saziņas līdzekļus internetā. Lūdz palīdzību draugiem, lai popularizē tavu grupu. Ieraksti savu demo versiju kādai dziesmai, ieliec internetā publiskai apskatei. Noskatoties dziesmu, pievērs uzmanību komentāriem un atsauksmēm. Publicitātei ir liela nozīme, jo tā var iegūt labus kontaktus ar menedžeriem, ierakstu kompānijas pārstāvjiem un sponsoriem.

Neapstājies un neatmet cerības

Lai tiku pašā slavas virsotnē, ejams garš un šķēršļiem pilns ceļš. Nepadodies pie pirmām kritikām un pie maza apmeklējuma koncertiem. Ja tev patīk tas, ko tu dari, tad neapstājies. Karjeras laikā grupa var pamainīties sastāva ziņā, taču pats galvenais ir cik liela sadarbība ir pašā sākumā.

Edvards Kristofers Šīrans ir slavens ar savu skatuves saīsināto vārdu Eds Šīrans. Dzimis 1991. gada 17. februārī, Anglijas pilsētā Halifaksā. Viņa vecāki ir mākslas kurators Džons Šīrans un juvelieru dizainere Imogena Loka. Edam ir viens brālis Metjū Šīrans. Viņa bērnības iesauka ir Tedijs. Eds uzauga laikā, kad vēl bērni nespēlēja datorspēles, kā arī televizora skatīšanās Edam ir bijusi limitēta, tāpēc viņš pavadīja savu laiku pie grāmatām un mācoties akustiskās ģitāras spēli. Jau mazam bērnam esot, Eds pievienojās Romas katoļu baznīcas korim. Muzikālais talants izpaudās jau sākumskolas laikā, tieši praktizējot ģitāras spēli.

Savu 25 gadu laikā jaunietis ir sasniedzis starptautisku atzinību no mūzikas industrijas. Viņš ir mūziķis un dziesmu autors. Šobrīd noslēgtais līgums ir ar “Atlantic” studiju ierakstu kompāniju.

Kad viņam bija 11 gadi, viņš koncerta aizkulisēs saticis dziedātāju un tekstu autoru Demjenu Raisu, kas deva iedvesmu uzsākt savu mūziķa karjeru. Raiss esot ieteicis, lai jaunietis uzraksta kādu dziesmu, ko Eds arī esot izdarījis uzreiz nākamā dienā pēc zīmīgās tikšanās.

Nepagāja ilgs laiks, kad klajā nāca jau pirmais Eda Šīrana ierakstu disks, kas oficiāli tika nodots pārdošanā un klausīšanā. Mini-albums saucās “Oranžā istaba”. Ar šo ierakstu publicēšanu, Eda ambīcijas cēlās, un 14 gadu vecumā viņš devās savos karjeras meklējumos uz Londonu. Cerībā, ka varēs koncertēt lielajā pilsētā dažādās iestādēs, viņš atstāja savas mājas, līdzi paņemot vien savu ģitāru un mugursomu pilnu ar drēbēm.

Londonā Eds Šīrans lielāko savu laiku pavadīja ierakstot jaunas dziesmas un izpildot vietējo dziedātāju gabalus. Viņš strauji ieguva popularitāti gan Londonā, gan visā Anglijā. Straujos tempos iznāca nākamie divi Eda mini-ierakstu albumi (EP ieraksti): 2006. gadā “Ed Sheeran” un 2007.gadā “Want Some”. Savā mūzikā viņš apvieno akustisko mūziku, popu, tautas mūziku un hip hopu.

Savā karjeras laikā (kas vēl joprojām turpina attīstīties) Eds ir sadarbojies ar Eltonu Džonu, kurš piedalījās ar viņu koncerta tūrēs pa Angliju. 2007. gadā klausītājiem tika izdots Eda Šīrana ierakstu albums, ar nosaukumu “+”. Albums ieguva lielu popularitāti un tika masveidā izpirkts vairākos miljonos eksemplāros. Viņš turpina sadarbību ar populārām mūzikas zvaigznēm, apceļojot ASV savā koncerta tūrē kopā ar Teilori Sviftu.

Kā tekstu autors viņš ir sarakstījis dziesmas tādām zvaigznēm kā Teilorai Sviftai, grupai “One Direction” un Kristīnai Agilerai. Viņš ir sarakstījis vairākus simtus dziesmas, bet pats ierakstījis tikai ap 90.

2013. gadā, sadarbojoties ar Riku Rubinu un Pharell, tika ierakstīts albums ar matemātisku nosaukumu “X”. Tas sevī ietvēra dziesmas akustiskā hip hop un R&B ritmā, kas atradās pašos topu augšgalos. Ieraksti debitēja pirmajā vietā ASV un Lielbritānijas topos, sasniedza zelta vai platīna statusu vismaz 15 valstīs. Visspilgtākās no albuma dziesmām bija “Thinking Out Loud” un “Sing”.

2015. gadā Eds Šīrans uzstājās savos trīs lielākajos koncertos Londonas Vemblija stadionā, kas pulcēja tūkstošiem fanu. Stadiona ietilpība ir vismaz 90 tūkstošiem cilvēku. Šie koncerti bija daļa no pasaules koncerta tūres.

Ārpus savas mūziķa karjeras, Eds iesaistās vērienīgos labdarības projektos. Viņš ir ziedojis 40 tūkstošus angļu mārciņu projektam, kas palīdz cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši seksuālā verdzībā uz ielas. Viņš bieži ziedo gan finansiālus līdzekļus, gan drēbes nabadzīgām ģimenēm un bērniem.

Kopš 2015. gada Eds satiekas ar Čeriju Sībornu, bet iepriekšējā draudzene esot bijusi slavenā dziedātāja Elija Goldinga.

Mēs dzīvojam aizraujošā pētniecības laikā, kurā visnoslēpumainākais izpētes objekts ir cilvēks. Kā tas reaģē uz gaisu, vielām, ūdeni vai mūziku. Daudzi pētījumi ir veikti par klasiskās mūzikas skaņdarbu komponistu Volfgangu Amadeju Mocartu (1756. – 1791.). Komponists dzimis Austrijā, Zalcburgā. Par viņa sarakstītajiem skaņdarbiem: simfonijām, operām, kamermūzikas darbiem, kvartetiem zina ikviens klasiskās mūzikas cienītājs. Zinātnieki izpētījuši, ka Mocarta mūzika labvēlīgi ietekmē daudzu procesu norisi gan cilvēku, gan dzīvās dabas lauciņā. Tai piemīt dziednieciska spēja, kas ir enerģētiski spēcīgākā salīdzinot citus pārējos tā laika komponistus. Spēju, uzlabot dažādas darbības, balstoties uz Mocarta mūzikas atskaņošanu, 1993. gadā Francijas zinātnieki nodēvēja par “Mocarta efektu”.

Pirmais pētījums, kurā tika pierādīts par Mocarta mūzikas ietekmējošiem faktoriem notika Kalifornijā. Studentiem lika klausīties dažādus mūzikas žanrus, kā transa mūziku, minimālisma mūziku, relaksācijas mūziku un arī klasisko mūziku. Uz nevienu no citām mūzikām studenti neuzrādīja tik labus rezultātus, kā tieši Mocarta skaņdarbu laikā. Neatkarīgi no tā, kādu mūziku pamatā ikdienā klausās students, pie Mocarta mūzikas izpildītajiem IQ testiem bija visaugstākie rādītāji. Mocarta mūzika uzlabo koncentrēšanās spējas, telpisko atmiņu, stiprina intuitīvo domāšanu un smadzeņu darbību. Daudzās mākslas augstskolās, kur iestājoties nepieciešams parādīt kādu meistardarbu, spēlējot mūzikas instrumentu un klasisko mūziku, jaunie studenti eksāmenus nokārtojuši ar lielāku punktu pārsvaru pār citiem.

Ap 20. gadsimta vidu plaši tika pētīta Mocarta mūzikas ietekme uz jaundzimušiem un vēl nedzimušiem bērniem. Mātēm grūtniecības laikā tika atskaņota Mocarta mūzika, kas, kā pierādīts, attīsta jau smadzenes pašā agrīnajā stāvoklī. Mūzika ir sava veida komunikācija starp māmiņu un bērnu viņas vēderā. Bērnam piedzimstot, šāda mūzika ir jāturpina atskaņot, jo tā viņš atpazīst toņus, ko dzirdēja jau mātes vēderā. Mūzika sniedz nomierinošu efektu gan esot vēl vēderā, gan piedzimstot. Tiem bērniem, kas ir piedzimuši pāragri, Mocarta mūzika palīdz atgūties un ātrāk pieņemties svarā, kas ir nepieciešams dzīvības uzturēšanai. Mūzika ir šūpuļdziesma, tā nomierina un krietni samazina enerģijas patēriņu, kas pirms laika dzimušiem bērniem ir ļoti svarīgi. Šveices zinātnieki uzskata, ka tieši Mocarta mūzikas klausīšanās nostiprina dzimstības līmeni un samazina zīdaiņu mirstības procentu.

Lielākiem bērniem, mācību procesā atskaņojot Mocarta skaņdarbus, straujāk attīstās komunikācijas spējas, tie kļūst radošāki un gudrāki. Pētījuma laikā bērniem lika klausīties Mocarta mūziku un popmūziku dažādos vecumos. Gados jaunākajiem lika klausīties klasisko mūziku, taču pusaudžiem ap 10 gadu vecumu lika klausīties popa mūziku. Pierādījās, ka jaunie bērni, klasiskās mūzikas ietekmē, zīmēja daudz košākām krāsām un attēli bija kreatīvāki kā vecākajiem bērniem. Klasiskā mūzika ieved cilvēku “komforta zonā”, kurā viņš jūtas patīkamāk un atbrīvotāk, tāpēc uzlabojas sekmes.

Dziednieciskās spējas ir pierādītas medicīnas studiju vidū. Lielisks pierādījums tam, kā Mocarta mūzika atgriež dzīves sparu ir kāds francūzis, kas slimoja ar neizbēgami smagu slimību. Savā nāves dienā viņš palūdzis atskaņot Mocarta mūziku un brīnumainā kārtā veselība pēkšņi uzlabojās, ļaujot senioram nodzīvot vēl laimīgus četrpadsmit gadus. Dietologi iesaka ne tikai uzturā lietot veselīgu pārtiku, bet arī pusdienu laikā atskaņot Mocarta mūziku, tādējādi uzlabojot gremošanas trakta darbību. Arī garīgu slimību saslimšanas gadījumā kā viena no ārstēšanas metodēm ir “mūzikas terapija”, kuras pamatā tiek atskaņota klasiska un mierīga mūzika. Šādās terapijās visbiežāk izmanto Mocarta un Baha skaņdarbus. Mūzika sniedz lielāku ticību saviem spēkiem un dziedē iekšēji. Tā dod ticību kuras rezultātā cilvēkiem ar neiroloģiskām slimībām, jūtami uzlabojas kustības spējas.

Cilvēki ir izveidojuši daudz mūzikas žanrus, un katram ir sava gaume uz tiem. Bet kā ir ar dzīvniekiem? Vai tiem ir tāda pati mūzikas gaume kā saimniekam, vai, ieslēdzot savu mūziku, suns bēg ārā no istabas? Cilvēki mēdz atstāt saviem mājas mīluļiem visu dienu ieslēgtu radio,tā teikt, lai viņiem būtu fona mūzika. Taču dzīvnieki mūziku neizprot tā kā mēs. Suņi spēj sadzirdēt tik augstas frekvences, kas cilvēka ausij nemaz nav pa spēkam. Nekad nedrīkst likt suņiem un kaķiem, kā arī citiem augstākajiem zīdītājiem, mūzikas atskaņotāju austiņas. Tieši šāda iemesla dēļ – nav izpētīts, cik daudz un dziļi viņi izjūt mūziku. Tas, ko viņi sadzird tavā mīļākajā dziesmā, var krietni atšķirties. Pavērojot video klipus, kurā saimnieks dzīvniekam ir uzlicis austiņas, var pamanīt, ka ķermenis ir saspringts un tas neizbauda mūziku.

Dzīvnieki mūziku nedzird tā pat kā mēs – tiem dziesmas liekas kā daudzu skaņu salikums. Pētījumi par to, kā dzird mūsu mīluļi, ir ļoti maz, taču ir zināms, ka dažas skaņas uz viņiem iedarbojas pozitīvi, dažas negatīvi. Tas, protams, var būt individuāli katram dzīvniekam. Ir skaņas, pie kurām suņi mēdz kopā ar saimnieku gaidot, bet uz dažām tie reaģē ar agresiju un riešanu. Tāpat ir arī ar kaķiem. Ir komponisti, kas, labvēlīgi ietekmē gan cilvēku, gan dzīvnieku – tie ir Bahs, Mocarts un Bēthovens. Ir pētījumi, kā šāda mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē cilvēka smadzeņu darbību un ir vieglāk apgūt mācību vielu. Īpaši Mocarta mūzika tiek atskaņota vēl nedzimušiem bērniņiem mātes vēderā, kas jau labvēlīgi attīsta smadzeņu darbību. Tāpat arī suņi un kaķi neizrāda agresiju un bailes pie šo klasiķu skaņdarbiem.

Ritms ir svarīgākais dziesmā, un dzīvniekiem piemīt lieliska ritma izjūta. Tāpēc ir viegli iemācīt zirgiem parādēs iet skaisti mūzikas ritmā. Arī suņiem ir ritma izjūta, un viņi var kustēties kādas dziesmas ritmā, lēkājot no vienas kājas uz otru. Dzīvnieki perfekti izjūt ritmu, jo, tāpat kā cilvēki, to dzird jau mātes vēderā esot – sitoties sirdij. Lieliska ritma izjūta piemīt papagaiļiem, kuriem ir spēja mācīties runāt. Ja dziesma vai meldiņš ir patīkams, tad papagailis var iemācīties to nosvilpot savā oktāvā, vai atkārtot kādu vārdu.
2009. gadā pētnieki novēroja pērtiķu tamarīnu reakciju uz divām dažādām tempa un toņa dziesmām. Viena dziesma tika veidota trīs oktāvas augstāk kā cilvēkam un divreiz ātrāku ritmu par sirds ritmu, bet otru nodēvēja par “Tamarīnu balādi”, kas attiecīgi bija daudz lēnākā ritmā un ar klusākām oktāvām. Pirmā dziesma rezultātā cilvēku ausīm likās uzmācīga un nepatīkama, taču tamarīniem, šķiet patika. Tie bija aktīvi un daudz lēkāja. Taču pie balādes kļuva pavisam mierīgi un nekustīgi. Tāpat tiek pētīta arī kaķu reakcija uz dažādām mūzikas oktāvām un tempiem.

Suņiem mūzikas izjūta variējas no dažādiem apstākļiem – šķirnes, auguma izmēra, sirdsdarbības. Piemēram, liels labradors reaģē vairāk uz cilvēku mūziku kā mazāks suns. Lielie suņi uztver tādas pašas mūzikas frekvences kā pieaudzis vīrietis. Dažādos pētījumos var secināt, ka suņi mēdz atpazīt izteikti atšķirīgus mūzikas žanrus – pie klasiskās mūzikas tie ir mierīgi, bet pie smagā metāla skaņām tie reaģē ar asu reakciju, kratoties un dīdoties. Mārketinga pasaule cenšas arvien iepriecināt savus klientus, tas ir mājdzīvniekus, izveidojot īpašas melodijas, kas varētu tiem patikt. Taču nav svarīgi, cik labi komponisti ir sanākuši kopā, lai izveidotu patīkamu meldiņu, ir jāsaprot, ka dzīvnieki nekad nespēs novērtēt mūziku tā, kā to dara cilvēki.

Tam, ka mūzikai piemīt dziednieciskas spējas, sapratuši jau Senās Ēģiptes, antīkās Grieķijas un Persijas iedzīvotāji. Arī matemātiķis Pitagors, kurš ir licis svarīgus pamatus daudzās skaitļu likumsakarībās, uzsvēris tieši mūzikas nepieciešamību cilvēka ikdienā. Viņš uzskatīja, ka daba ir skaitļu apvienojums, kas mijiedarbojas ar mūzikas harmoniju. Laikiem ejot, teorijas par mūzikas efektu cilvēku dzīvē nemainījās. Aristotelis uzsvēra mūzikas audzināšanas un garīgās spējas, tāpat arī Viduslaiku un Renesanses laikmetā mūzikai piešķīra veselības dziednieciskas spējas. Jau 15. gadsimta vidū plaši sāka izplatīt mūzikas terapiju, kuras gaitā pacients ārstēja pats sevi, dziedot pie ģitārspēles. Mūzikas terapija kā zinātniski medicīniska ārstēšanas metode tika pielietota 20. gadsimtā. Tika izveidota Nacionālā Mūzikas terapijas asociācija, Pasaules Mūzikas terapijas federācija un Eiropas Mūzikas terapijas Konfederācija.

Šobrīd mūzikas terapija balstās uz zinātnieku pētījumu rezultātiem, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli. To pielieto rehabilitācijas un profilaktiskajā procesā, dziednieciskajā medicīnas procesā un aprūpes procesā. Terapija uzlabo dažādas saslimšanas visa vecuma cilvēkiem. Pat maziem zīdaiņiem, kas ir piedzimuši pāragri, tiek atskaņota mūzika, lai tie pieņemtos svarā un būtu veseli. Terapija notiek kopā ar terapeitu, kas nosaka individuāli nepieciešamu terapijas veidu. Mūzikas terapija var būt pasīva un aktīva. Pasīvā terapija, saukta par receptīvo terapiju, nodrošina cilvēkam mūzikas klausīšanos attiecīgi viņa slimībai, vai atlabšanas procesam. Aktīvās jeb radošās terapijas laikā, pacientam ir jāpakļaujas mūzikas ritmam, jādzied līdzi vai jāimprovizē ar dažādiem instrumentiem. Mūzikas terapijas var būt daudz un dažādas, tāpēc speciālists ieteiks piemērotāko.

Mūzikas terapiju var pielietot kā bērniem tā pieaugušajiem. Izteikti nomierinoša ietekme ir bērniem, kam ir pārlieku liela agresivitāte, dusmu lēkmes un hiperaktivitāte. Mūzika palīdz adekvāti un pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā tiem bērniem, kuriem ir autisma pazīmes. Šāda slimība ir grūti diagnosticējama, kā arī grūti ārstējama, taču mūzikas terapija spēj radīt brīnumus. Klausoties dažādu mūziku, bērni iemācās drošāk komunicēt ar citiem cilvēkiem. Tie labāk veido dialogus, ir attīstītāks vārdu krājums un runas veids ir daudz skaidrāks. Strauji samazinās arī tādu smagu slimību simptomi ka astma. Bērniem mūzika tiek atskaņota vēl esot embrija stāvoklī, mātes vēderā, tāpēc piedzimstot tai ir īpaša ietekme uz atlikušo dzīvi – kā bērns aug, attīstās, iegūst zināšanas.

Pieaugušiem cilvēkiem mūzikas terapija var būt dziednieciska, ārstējoša vai relaksējoša. Dziednieciskā mūzikas terapija ārstē vai uzlabo kādas veselības problēmas progresu. Pastāv dažādas slimības un to ārstēšanas metodes. Mūzikas terapija spēj ārstēt vai uzlabot veselības stāvokli tādos gadījumos kā: autisms, cerebrāli traucējumi, vājdzirdība, leikēmija, priekšlaicīga dzimšana, astma, anoreksija, bulīmija, depresija un izskaust bailes no dažādām fobijām. Ne tikai, lai ārstētos, cilvēki dodas uz mūzikas terapijām, bet arī lai atpūstos liegās mūzikas skaņās. Rehabilitācija pēc kādas slimības, kā depresija, mūzikas terapijas ietekmē ir ļoti pieprasīta visā pasaulē. Ir izpētīts, kādas skaņas nomierina ķermeni, aizverot smadzenēs tās durvis, kas atbild par negatīvām domām.

Mūzikas terapijas galvenie mērķi ir attīstīt ķermeni fiziski, sociāli, emocionāli un komunikatīvi.

  • Fiziskā spēja tiek uzlabota ķermeņa locekļiem, kustoties mūzikas pavadījumā, uzlabo koordinācijas spējas redzes un taustes orgāniem, attīsta galvas kustību, stimulējot kakla muskuļu darbību.
  • Sociālā spēja tiek uzlabota, sadarbojoties pacientam ar savu terapeitu un citiem pacientiem, jo nodarbība ir grupās. Tā attīsta sapratni par mūziku un veselību.
  • Emocionāli pacients labāk kontrolē savas domas, novēršot depresiju un psihiskos traucējumus. Baiļu izzušana, saistībā ar konkrēto fobiju ir liels solis jaunai pilnvērtīgai dzīvei.
  • Komunikatīvi cilvēks attīsta savu spēju klausīties mūziku, kā arī uzklausīt terapeita padomus, stimulē valodas izpratni, žestu valodu, kā arī, piedaloties radošajā terapijā, pilnveido savas vokālās spējas.